Izaugsmes balvu 2015./2016. mācību gadā saņem Linda Gulbe
Noslēdzot 2015./2016. mācību gadu, svinīgajā pasākumā Carnikavas pamatskolā jau trešo gadu pēc kārtas biedrība “Nākotnes iela” pasniedza Izaugsmes balvu, kuru šogad saņēma Carnikavas pamatskolas 7.b klases skolniece Linda Gulbe. Linda savas sekmes bija uzlabojusi par 1,07 ballēm jeb 19.5%. Savukārt balvu Par ieguldījumu izaugsmē šogad saņēma vācu valodas skolotāja Rita Paeglīte, kuras pasniegtajā mācību priekšmetā Lindai bija vislielākie panākumi.
Saskaņā ar
biedrības izstrādāto nolikumu kandidāti Izaugsmes
balvai bija visi Carnikavas pamatskolas 5.-9. klašu skolēni, kuru
atzīmes otrā mācību semestra noslēgumā salīdzinājumā ar sekmēm pirmajā mācību
semestrī (starp-liecībā) bija uzlabojušās un kuriem visas atzīmes otrajā mācību
semestrī bija sekmīgas. Pēc ļoti rūpīgiem aprēķiniem 113 pamatskolas
skolēnu konkurencē Izaugsmes balvu – planšetdatoru Lenovo TAB 2A7 - saņēma 7.b
klases skolēns ar 8. kārtas numuru klases žurnālā (atzīmes mācību priekšmetos
ir anonīmas). Biedrības pārstāvji pie skolas direktora noskaidroja, ka šis
skolēns ir Linda Gulbe. Lindai atzīmes bija uzlabojušās vairākos mācību
priekšmetos - visievērojamākie panākumi bija ģeogrāfijā, bioloģijā, sociālajās
zinībās, informātikā, bet vislielākais „izrāviens” (no 6 ballēm uz 9 ballēm)
bija vācu valodā, kas kopumā deva sekmju uzlabojumu par teju 20%. Ļoti tuvu Lindai bija arī 7.a klases skolēns
ar 13.numuru un 9. klases skolēns ar 9. kārtas numuru klases žurnālā ar attiecīgi
16.3% un 14.5% uzlabojumu sekmēs.
Biedrība augstu novērtē un saka lielu paldies Izaugsmes balvas un Balvas par ieguldījuma izaugsmē idejas atbalstītājiem šajā gadā: Carnikavas
zivsaimniecības uzņēmumam SIA “Leste” un Carnikavas novada iedzīvotājam Jānim
Eduardam Ozoliņam!
Piedāvājam ieskatu biedrības „Nākotnes iela”
pārstāves Artas Deniņas sarunā ar biedrības Izaugsmes
balvas saņēmēju, Carnikavas pamatskolas 7.b klases skolnieci Lindu Gulbi,
kas notika dažas dienas pēc balvas pasniegšanas.
Saruna ar 7.b klases skolnieci
Lindu Gulbi pēc Izaugsmes balvas pasniegšanas
Nākotnes iela: Kā Tu uzzināji, ka Tev ir paredzēts
piešķirt Izaugsmes balvu?
Linda: Tas notika
tā: tā bija ceturtdiena, 26.maijs. Es gaidīju orķestra mēģinājumu (piezīme:
Linda jau 7.gadu Ādažu mūzikas un mākslas skolā apgūst vijoles spēli), kad es
manīju, ka man zvana klases audzinātāja (skolotāja Velta Pētersone). Sākotnēji
nemaz negribēju atbildēt uz zvanu, jo nevēlējos traucēt mēģinājumu, kas teju
sākās. Bet zvans šķita uzstājīgs, un to tomēr atbildēju. Klases audzinātāja sacīja, ka man vakarā
plkst. 18:00 jāierodas skolā. Es brīdi domāju, vai tas ir iespējams, jo Mūzikas
skola ir Ādažos, bet es dzīvoju Saulkrastos... Skolotāja teica, ka ir ļoti
vēlams, ka es ierodos, jo man pasniegs balvu. Nu, un tad mēs ar mammu visu
noorganizējām, lai es tiktu. Uz orķestri es tā arī neaizgāju....
Nākotnes iela: Kā Tu juties, saņemot balvu?
Linda: Ļoti
uztraukusies.
Nākotnes iela: Tev šajā semestrī izdevās uzlabot
atzīmes vairākos mācību priekšmetos. Kas Tevi mudināja labāk mācīties?
Linda: Tā tiešām
ir, šajā mācību semestrī man ar atzīmēm ir veicies labāk... Atzīmes pirmajā
mācību semestrī bija “ne pārāk”, jo tas bija pirmais semestris, kad mācījos
šajā skolā (Carnikavas pamatskolā), klasesbiedri un skolotāji nebija vēl
iepazīti, varētu teikt, ka nebija ļoti viegli. Bet otrajā mācību semestrī man
veicās daudz labāk, jo es iejutos skolā un klasē, pieradu pie skolotājiem.
Nākotnes iela: Kur Tu
mācījies pirms Carnikavas pamatskolas?
Linda: Ādažu
vidusskolā, lielā skolā ar daudz skolēniem.
Nākotnes iela: Un kā Tu nonāci Carnikavas pamatskolā?
Linda: Bija tā,
ka mana ģimene pārcēlās dzīvot uz Saulkrastiem, kad es gāju 4.klasītē. Sākumā
mammai teicu, ka es vēlētos iet Saulkrastu vidusskolā, jo tas būtu ērtāk, bet
skolu uzreiz es nenomainīju. Carnikavas pamatskolā es pazinu dažus skolēnus un
biju iedomājusies, ka es varētu mācīties šajā skolā. Mammai gan kaut kā šo domu neuzdrošinājos
pateikt. Tad, kad pēc vēl viena mācību gada Ādažu vidusskolā, es mammai atkal
ieminējos, ka es vēlētos mācīties tuvāk mājai, viņa pati ieminējās: “Varbūt Tu
vēlētos iet Carnikavas pamatskolā?”. Tas bija tieši tas, par ko es biju
domājusi, bet nebiju viņai teikusi! Es biju ļoti priecīga par šādu piedāvājumu,
un tā nu es tagad mācos Carnikavā.
Nākotnes iela: Pastāsti nedaudz par sevi.
Linda: Es esmu
ļoti kautrīga. Spēlējot orķerstī, man šķiet, esmu palikusi mazāk kautrīga. Mana
mamma jaunībā arī bija kautrīga, varbūt man tas no viņas. Es esmu parasta
meitene. Varbūt nedaudz labāka par kādu citu pusaudzi, jo es nepīpēju un
nelietoju alkoholu. Man šķiet, ka esmu sirsnīga, bet es varu reizēm būt arī
skarba. Mani ļoti sadusmo cilvēki, kas neievēro noteikumus, jo īpaši uz ielām
un ceļiem.
Nākotnes iela: Kā Tu jūties klasē, skolā? Kā Carnikavas
pamatskola atšķiras no Ādažu vidusskolas?
Linda: Divas
savas klasesbiedrenes pazinu jau iepriekš, tāpēc es biju priecīga, ka varēju
mācīties tieši kopā ar viņām. Lai gan sākumā es nejutos klasē īsti labi, tagad
esmu tajā iejutusies. Klase ir kļuvusi draudzīgāka, saliedētāka. Man patīk, ka
Carnikavas pamatskola nav liela skola. Salīdzinot ar Ādažu vidusskolu, mācīties
nelielā skolā ir daudz jaukāk, ir labāka sajūta, arī skolotāji var vairāk laika
veltīt skolēniem, varbūt viņi tik ļoti nenogurst un ir jaukāki.
Nākotnes iela: Vai esi domājusi par savu nākotnes
profesiju. Kas Tu vēlētos kļūt?
Linda: Es vēlētos
veidot filmas, būt filmu režisore. Esmu jau izpētījusi, kur Latvijā var
mācīties kinorežiju. Vēl es vēlētos apgūt skatuves runu. Nesen skolotāja Ineta
Rītiņa aptaujāja skolēnus par pulciņiem. Mēs ar draudzeni ieminējāmies, ka būtu
jauki, ja būtu skatuves runas pulciņš lielāko klašu skolēniem, jo dzīvē
skatuves runas prasmes var būt ļoti noderīgas.
Nākotnes iela: Ko Tu novēli sev un skolai?
Linda: Sev es
novēlu pabeigt mūzikas skolu, pamatskolu, iestāties vidusskolā un iegūt vidējo
izglītību, vēlāk arī augstāko izglītību, tad atrast darbu, ko man patiktu
darīt. Skolai es novēlu augt un paplašināties.